Select Page

Picērija Lulu ir mans iecienīts galamērķis reizēs, kad gribas, ko neveselīgu. Piekritīsiet ēst picu katru dienu nav veselīgi, bet pa retam jau var apēst kādu šķēļi.

Kāpēc es ēdu tikai šķēli, jo, pimkārt, apēst veselu picu viens pats es nevaru un, otrkārt, 45 cm pica maksā vairāk kā 15 eur. Par 15 eur es varu nopirkt vismaz 2 kilogramus sieru, miltus, raugu, olas, ūdeni un uzcept kādas 7 – 8 šādas picas. Protams, siers ir jāpērk tad uz akciju, bet latvietis praktiskais negrib maksāt tik dārgi par vienkāršu maizi ar sieru un dažām papildus piedevām. Pat, ja vienu šādu picu pērk 3 cilvēki pusdienām, plus, mīnuss izdevīgāk ir aiziet uz kādu kafejnīcu vai restorānu, kur piedāvā pusdienu piedāvājumu (zupa, otrais, plus dzēriens).

No otras puses, lulu picas ir garšīgas, lai arī reizēm gadās uzrauties un ēst picu, kurā ir pielikts par daudz raugs. Nepatīk man rauga garša, varbūt citiem rauga sēne ir tieši tas, kas vajadzīgs, bet, ja to sajūtu, tad picu apēdu, bet pasākums ir sabojāts. Tā negadās vienmēr, bet ir jārēķiņas, ka picas tiek ceptas ar rauga mīklu un tas ir iespējams.

Parasti eju uz Blaumaņa ielas picēriju un vienreiz esmu bijis Juglas centrā. Kāda ir Lulupica Jūrmalas filiālē, lidostā vai citu nav zināms.